Informatīvais ziņojums




старонка1/9
Дата канвертавання22.04.2016
Памер0.59 Mb.
  1   2   3   4   5   6   7   8   9

NAV KLASIFICĒTS





Informatīvais ziņojums

Par kapitālsabiedrību, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, 2012.gada provizorisko izpildi un plānotajiem finansiālajiem rādītājiem, prognozētajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem 2013. gadam”.


Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – likums) 30.1panta pirmajai daļai, ministrijas iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par finansiālo un darbības rādītāju izpildi par valsts kapitālsabiedrībām, ieskaitot to izšķirošajā ietekmē esošajām meitas sabiedrībām, ja tādas ir, kā arī par tām kapitālsabiedrībām, kurām iepriekšējā saimnieciskajā gadā valsts pamatfunkciju īstenošanai tika piešķirtas valsts subsīdijas vai dotācijas.

Informatīvais ziņojums sagatavots ievērojot Finanšu ministrijas izstrādātās vadlīnijas „Vadlīnijas informatīva ziņojuma sagatavošanai par kapitālsabiedrību finansiālajiem un darbības rādītājiem, pārvaldot valsts kapitālu” par kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī par minēto kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošajām meitas sabiedrībām: VSIA „Autotransporta direkcija”, VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”; AS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, VAS „Latvijas dzelzceļš” (meitas sabiedrības – SIA „LDZ Cargo”, SIA „LDZ ritošā sastāva serviss”, SIA „LDZ infrastruktūra”, SIA „LDZ apsardze”, AS „LatRailNet”, SIA „LDZ Cargo Loģistika”), VAS „Latvijas gaisa satiksme”, AS „AirBaltic Corporation”, VAS „Latvijas Jūras administrācija”, VAS „Latvijas Pasts” (meitas sabiedrības – SIA „Mailmaster”, AS „IT Latvija, AS „Latvijas Pasta nodaļu tīkls"), VSIA „Latvijas Valsts ceļi”, VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”, VSIA „Namzinis”, AS „Pasažieru vilciens” (meitas sabiedrība – AS „VRC Zasulauks”), VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, pilda valsts deleģētos uzdevumus likumiskās vai līgumiskās deleģēšanas ietvaros, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr. 242 „Satiksmes ministrijas nolikums”, Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares.

Satiksmes ministrija 2012.gadā ir veikusi izmaksu 100 % no valsts budžeta dotācijām aktuālā plāna šim gadam.


Nr.

Kapitālsabiedrība

2012. gada aktuālais plāns (Ls)

2012. g. izpilde (Ls)



VAS „Latvijas Pasts” /

Preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radīto zaudējumu kompensēšanai



3 215 069

3 215 069



VAS „Latvijas Valsts ceļi” /

Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)



20 336 891

20 336 891



Valsts SIA „Autotransporta direkcija” /

Dotācija „Autotransporta direkcijai” sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai



454 910

454 910



Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem (arī mērķdotācijas pašvaldībām un transferti plānošanas reģioniem)

41 340 360

41 340 360



Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošana, dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem (arī mērķdotācijas pašvaldībām un transferti plānošanas reģioniem)

11 148 472

11 148 472



VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” /

Aviācijas drošības, glābšanas un medicīniskās palīdzības funkciju nodrošināšana starptautiskā lidostā „Rīga”



57 924

57 924



Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums

  • Lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar autobusiem reģionālajā strappilsētu nozīmes maršrutu tīklā nesegto zaudējumu kompensēšanai par 2011. gadu

  • VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””

1 052 888


983 137

1 052 888


983 137



  1. TRANSPORTA NOZARE

  1. Autosatiksmes apakšnozare. Autoceļu joma.

    1. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”

      1. Vispārēja informācija par kapitālsabiedrību

Nosaukums

Latvijas autoceļu uzturētājs

Juridiskais statuss

VAS

Ministrija, kas ir kapitāldaļu turētāja

LR Satiksmes ministrija

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls (akciju kapitāls) (latos)

24 729 089

Valsts kapitāla daļa (latos)

24 729 089

Valsts kapitāla daļa (%)

100.0%

Pašvaldības kapitāla daļa (%)

nav

Dalība Ilgtspējas indeksā (nē/jā, no kura gada)



AS „Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk – LAU) ir reģistrēta Komercreģistrā 2004.gada 24.septembrī. LAU visā valsts teritorijā nodarbojas ar valsts un pašvaldību autoceļu un ar tiem saistīto inženierbūvju un komunikāciju kompleksiem uzturēšanas darbiem, būvniecību, remontiem, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.

LAU ir uzticams, stabils un pieredzējis uzņēmums, kas ar modernu tehnoloģiju un profesionālu darbinieku palīdzību nodrošina drošas ceļu infrastruktūras izbūves un uzturēšanas pakalpojumus efektīvā un videi draudzīgā veidā.

LAU komercdarbības galvenā prioritāte ir 12 līgumu ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” par valsts autoceļu kompleksiem ikdienas uzturēšanas darbiem laika posmā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim izpilde un vadības procesu pilnveidošana atbilstoši līguma prasībām. LAU veic ne tikai valsts un pašvaldību pārziņa esošo autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbus, bet arī nodarbojas ar ceļu remontu un būvniecību.


      1. Kopsavilkums par situāciju nozarē

Ceļu ikdienas uzturēšanas jomā 2007. gadā LAU ir uzvarējis iepirkuma konkursu par visu valsts ceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu līdz 2014. gadam, kas nodrošina uzņēmumam tiesības sniegt pakalpojumus ikdienas uzturēšanas jomā, nesaskaroties ar tiešu ikdienas konkurenci līguma darbības laikā. Tomēr, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts tendenci nepalielināt naudas apjomu ceļu uzturēšanas jomā, atsevišķās jomās var tikt vai jau tiek pārskatītas pakalpojuma cenas un to sniegšanas aspekti, kas uzņēmumam liek pastiprināti pilnveidot iekšējos procesus un uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti.

Valsts ceļu būvniecības jomā dominē ap 15 ceļu būves uzņēmumi, kas samazinoties finansējumam ceļu nozarē, pievēršas arī mazāka apjoma pašvaldību un meža ceļu būvniecībai, kurā strādā LAU. Ir novērojama tendence, ka pašvaldību un meža ceļu būvniecības sektorā arvien vairāk ienāk dažādi vispārējās būvniecības uzņēmumi, kas rada intensīvu konkurenci, kas balstīta uz zemākās cenas piedāvājumu. LAU mērķis ir veiksmīgi konkurēt pašvaldību un meža ceļu būvniecības sektorā, balstoties uz esošām iestrādēm, kā arī aktīvi meklējot jaunus klientus. Katru gadu VAS „Latvijas Valsts ceļi” izsludina atsevišķus konkursus par periodiskās uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu. LAU mērķis ir censties uzvarēt iespējami vairākos šādos konkursos, jo uzņēmumam ir visa nepieciešamā tehniskā bāze un atbilstošas kompetences darbinieki, lai spētu kvalitatīvi veikt šādu pakalpojumu izpildi. Ņemot vērā pašreizējās vispārējās būvniecības tirgus tendences, kad būvniecības uzņēmumi meklē noieta tirgu blakus nozarēs un tiem netradicionālos tirgus segmentos, ir sagaidāma intensīva konkurence.



Izejvielu (dolomīta šķembas, grants un smiltis) ieguves un ražošanas tirgus Latvijā ir sadrumstalots un pastāv liels skaits tirgus dalībnieku, kas konkurences cīņā vairumā gadījumu ir izvēlējušies zemākās cenas stratēģiju. LAU pieder karjeri, kas nodrošina ar izejvielām gan savu iekšējo projektu nepieciešamību pēc izejvielām, gan pārdodot dažādus produktus brīvajā tirgū. Turpmāk uzņēmums karjeru un materiālu ražošanas biznesa attīstību saredz balstoties uz jaunu produktu ieviešanu tirgū (arī eksporta tirgos) un lielāku orientāciju uz klientu vēlmju apmierināšanu, gan veicot sistemātiskus mārketinga un pārdošanas pasākumus, gan pārskatot iekšējos uzņēmuma procesus un pārvērtējot savu produktu piedāvājumu.

      1. Situācijas raksturojums

Kopumā LAU 2012.gada rezultatīvo rādītāju/mērķu izpilde ir sekmīga.

Darbības rezultāts

2012.gada plāns

2012. gada izpilde

izpilde % pret plānu (3*100/2)

Skaidrojums par novirzēm

Saglabāt un nodrošināt uzņēmuma sniegto valsta autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu Latvijā 100% apjomā

x

x

x

x

Rādītāji

x

x

x

x

Līguma ar VAS "Latvijas valsts ceļi" izpilde par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu

34 977 450

38 994 560

111.48

 

Darbības rezultāts

x

x

x

x

Attīstīt uzņēmuma konkurētspējīgu pakalpojumu klāstu, un, pakāpeniski laika periodā līdz 2014.gadam, palielināt citu biznesu īpatsvaru 25% apjomā no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

x

x

x

x

Rādītāji

x

x

x

x

Ieņēmumi no darbiem uz ceļiem

10 989 070

11 836 580

107.71

Veikti darbi uz valsts, pašvaldību un mežu ceļiem

Darbības rezultāts

x

x

x

x

Jaunu ar karjeriem saistīto pakalpojumu un produktu īpatsvara palielināšana (līdz 5%) uzņēmuma pakalpojumu portfelī, jaunu materiālu ražošanas uzsākšana

x

x

x

x

Rādītāji

x

x

x

x

Karjeros ražotās produkcijas ieņēmumi

1 336 470

1 204 240

90.11

Saražotās produkcijas pieprasījuma kritums

Darbības rezultāts

x

x

x

x

Investīcijas materiāltehniskajos resursos un cilvēkresursos konkurētspējīgu pakalpojumu nodrošināšanai

x

x

x

x

Investīcijas materiāltehniskajos līdzekļos

3 870 420

2 300 660

59.44

Iepirkuma procedūras piemērošana ( nav iestājies piegādes termiņš)

Darbinieku apmācību, komandējumu izmaksas

145 170

98 050

67.54

 

Darbības rezultāts

x

x

x

x

Finansiāli noturīgs un stabils uzņēmums

x

x

x

x

Peļņas norma

5.92%

8.31%

140.37

 

Rentabilitāte

4.19%

7.33%

174.94

 

Tekošā likviditāte

0.77

1.03

133.77

 

EBITDA

6 881 550

8 527 411

123.92

 

LAU ieņēmumu apjoms 2012.gadā ir 48 502 tūkst. Ls, salīdzinot ar iepriekšējā gada pārskata periodu, ir palielinājies par 2 842 tūkst latu (+6.23%). Pieaugot ieņēmumu apjomam, proporcionāli ir pieaugušas arī izmaksas – 46 102 tūkst. lati (+1.50 %). Neauditētā peļņa pēc nodokļiem 2012.gadā ir 2 009 tūkst. Ls (2011.gadā peļņa – 50 tūkst. Ls). 2012.gadā neto apgrozījums no pamatdarbības ir 47 998 tūkst. Ls, kas ir par 2 762 tūkst. Ls vai 6.11 % vairāk kā 2011.gadā.

LAU pašu kapitāla apjoms uz 2012.gada 31.decembri ir 28 081 tūkst. Ls. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 31.decembri, tas ir pieaudzis par 1 964 tūkst. Ls.

2012.gadā pašu kapitāla atdeve ir 7.16 %, aktīvu atdeve 4.40 %, EBITDA rentabilitāte 14.34 %, pašu kapitāla īpatsvars aktīvos ir 61.42 %.

2012.gadā LAU sekmīgi izpildījusi līgumsaistības ar VAS „Latvijas valsts ceļi” par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem 38 995 tūkst. latu apmērā (bez PVN), veikusi darbus uz pašvaldību ceļiem 3 296 tūkst latu apmērā (bez PVN), kā arī izpildījusi saistības ar AS „Latvijas valsts meži” par meža autoceļu periodiskās uzturēšanas darbu veikšanu, būvdarbiem un remontdarbiem 5 444 tūkst. latu apmērā (bez PVN).

LAU pārskata periodā ir veikusi kapitālieguldījumus 5 717 tūkst. latu apmērā (t.sk. 2011.gada pārejošie projekti), izmantojot pašu līdzekļus un piesaistot aizņemto kapitālu.


      1. Kopsavilkums par plānotajiem attīstības virzieniem un finansiālajiem rādītājiem 2013.gadā

2013.gadā LAU turpinās realizēt LAU stratēģijā 2011.-2020.gadiem noteikto mērķu izpildi. 2013.gadam LAU valde ir formulējusi uzdevumus, veicamās darbības, izpildes termiņus un atbildīgos par izpildi:



  • Saglabāt un nodrošināt uzņēmuma sniegto valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu Latvijā 100 % apmērā;

  • Attīstīt konkurētspējīgu pakalpojumu klāstu un pakāpeniski, saglabāt citu biznesu īpatsvaru apmēram 20 % apjomā no kopējā uzņēmuma apgrozījuma;

  • Turpināt projekta ieņēmumu/izmaksu analīzes kvalitātes uzlabošanu;

  • Ieviest uzņēmumā mārketinga un pārdošanas funkciju, kā arī uzsākt sistemātisku tirgus izpēti Latvijā un kaimiņvalstīs;

  • Nodrošināt uzņēmuma sniegto valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu nākamajā periodā (plānotais valsts konkurss 2014. gadā) visā Latvijas teritorijā.

    1. VAS „Latvijas Valsts ceļi”.

      1. Vispārēja informācija par kapitālsabiedrību

Nosaukums

Latvijas Valsts ceļi

Juridiskais statuss

VAS

Ministrija, kas ir kapitāldaļu turētāja

LR Satiksmes ministrija

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls (akciju kapitāls) (latos)

2 920 607

Valsts kapitāla daļa (latos)

2 920 607

Valsts kapitāla daļa (%)

100.0%

Pašvaldības kapitāla daļa (%)

nav

Dalība Ilgtspējas indeksā (nē/jā, no kura gada)



Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC). LVC veic valsts autoceļu pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu un grāmatvedības kārtošanu, valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu programmu vadību un izpildes kontroli, ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību, iepirkuma organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību, Eiropas Savienības kohēzijas un reģionālās attīstības fondu līdzfinansēto projektu vadību un būvniecības uzraudzību, kā arī pašvaldību ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, ikdienas uzturēšanas un periodikās uzturēšanas pārraudzību.

      1. Kopsavilkums par situāciju nozarē

Kopējais autoceļu un ielu garums valstī ir 72 444 km. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,122 km uz 1 km2.

Autoceļu iedalījums




Ar melno segumu, km

Ar šķembu un grants segumu, km

Kopā, km

Valsts ceļi:

8 457,7

11 660,9

20 118,6

  • Galvenie

1 651,1

-

1 651,1

  • Reģionālie

4 189,9

1127,5

5 317,4

  • Vietējie

2 616,7

10 533,4

13 150,1

Pašvaldību ceļi un ielas:

5 643,8

33 039,9

38683,7

  • Meža ceļi




10142

10 142

  • Privātie ceļi

500

3 000

3 500

Kopā ceļi un ielas

14 601,5

57842,8

72444,3

LVC pārziņā esošais valsts autoceļu kopgarums ir 20 119 km.

LVC pārziņā ir 938 tilti, no kuriem 877 ir dzelzsbetona, 14 - akmens 42 - metāla un 5- koka tilti.

Vidējā diennakts satiksmes plūsma valsts galvenajos autoceļos ir 4769 automašīnas.

Autoceļu segumu vizuālais vērtējums. 27,3 % jeb 2 326 km autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija (2010. gadā – 24,6 % jeb 2 068 km). Detalizētāka informācija par valsts autoceļu ar melno segumu stāvokli ir parādīta tabulā.

  1   2   3   4   5   6   7   8   9


База данных защищена авторским правом ©shkola.of.by 2016
звярнуцца да адміністрацыі

    Галоўная старонка