Kādēļ projekta nosaukums ir "Rail Baltica 2"? Vai bija arī "Rail Baltica 1"?




Дата канвертавання25.04.2016
Памер51.5 Kb.

Nr.p.k.

Jautājums

Atbilde

1.

Kādēļ projekta nosaukums ir "Rail Baltica 2"? Vai bija arī "Rail Baltica 1"?


Rail Baltica koridors ietver gan esošo dzelzceļa līniju, kas tiek uzlabota, gan arī jauno Eiropas platuma līniju, kas jāuzbūvē. Līdz AECOM izpētei, nekādas konkrētas darbības attiecībā uz otro projektu netika veiktas, tāpēc vienotais nosaukums problēmas neradīja. Šīm aktivitātēm sākoties sabiedrībā un arī medijos radās juceklis, bieži vien lietas, kas attiecas uz vienu projektu nepamatoti piedēvējot otram, tāpēc nācās precizēt projektu nosaukumus.
Rail Baltica 1”

Rail Baltica koridora ietvaros TEN-T budžeta finansējums  ir piešķirts eksistējošās platsliežu (1520mm) līnijas rekonstrukcijai (Valka, Vamiera, Cēsis Rīga, Jelgava Lietuvas robeža). Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 43 480 537 EUR, darbu izpildes termiņš 2015.gada beigas.


Rail Baltica 2”

Jauna Eiropas sliežu platuma (1435mm) dzelzceļa līnija pa efektīvāko  maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Paņeveža-Kauņa – Lietuvas/ Polijas robeža.




2.

Kad tiks uzsākta jaunā dzelzceļa būvniecība.

No 2014.gada aprīļa līdz 2016.gada sākumam notiek  Rail Baltica 2 Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras mērķis ir no vides, tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem pamatot un noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica 2 novietojumu Latvijas teritorijā, tajā skaitā savienojumus ar ostu un lidostu.

Pēc izpētes līdz 2019. gadam paredzama tehnisko projektu izstrāde, lai 2020.gadā varētu uzsākt būvniecības procesu, kas noslēgsies 2024.gadā.



3.

Kāds būs "Rail Baltica 2" maršruta garums?


Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem,   kopējais garums Baltijas valstīs plānots 728 km. Latvijā "Rail Baltica 2" kopgarums paredzēts 235 km. Taču tā kā šobrīd visās trīs Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.

4.

Ar kādu ātrumu vilcieni pārvietosies šajā maršrutā?


ES normas paredz, ka ātrgaitas dzelzceļu ātrums ir 250 km/h un vairāk, un tajās kravu satiksme nenotiek. Tā kā Rail Baltica 2 līnijā paredzēta arī kravu satiksme, tad maksimālais projektētais ātrums ir pieņemts 240km/h.

"Aecom Ltd." 2011.gada pētījumā aprēķinātais vidējais ātrums pie šāda maksimālā pasažieru vilciena ātruma:

·         pasažieru vilcieniem 170 km/h;

·         preču vilcieniem 68 km/h.




5.

Vai "Rail Baltica 2" maršrutā brauks arī kravu vilcieni?


Jā. AECOM izpēte parādīja, ka projekts ir pamatots tad, ja līnijā notiek gan ātra pasažieru vilcienu, gan arī kravas vilcienu satiksme.

6.

Kādas būs projekta kopējās izmaksas? Cik projektā vajadzēs ieguldīt

Latvijai?




Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem,  jaunā dzelzceļa līnija  Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus EUR, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus EUR.

Taču tā kā šobrīd visās trīs Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apjoms tiks precizēts.  Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma. Rail Baltica 2 projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.



7.

Kad projekts būs pabeigts un sāks kursēt pirmie vilcieni?


2024.gadā plānots pabeigt jauno dzelzceļa līniju Baltijas valstu teritorijā.

8.

Kurš Latvijā būs atbildīgs par projekta īstenošanu?




Kopuzņēmums, kurā Latvijas valsts intereses pārstāvēs Satiksmes ministrija caur valsts uzņēmumu „Eiropas Dzelzceļa līnijas”

9.

Kurš būs atbildīgs par apsaimniekošanu?

Šo jautājumu kopīgi izlems trīs Baltijas valstis.

Viens no apskatītajiem variantiem ir, ka izveidotais kopuzņēmums būs arī šīs dzelzceļa līnijas infrastruktūras pārvaldītājs.



10.

Vai pārvadājumi "Rail Baltica 2" maršrutā pēc komforta/cenas varēs

konkurēt, piemēram, ar lidojumiem?



Vilcienu parametri būs  atbilstoši Eiropā ierastajiem ātrvilcienu komforta standartiem. Cena un ātrums būs konkurētspējīgs. Piemēram, atbilstoši pašlaik pieejamajai informācijai, ceļā pavadītais laiks līdz Tallinai nepārsniegs 2 stundas un līdz Kauņai 1.5 stundas. "Aecom Ltd." 2011. gadā definētā optimālā biļešu cena, kas nodrošina maksimālus ieņēmumus, ir 0.075 EUR/km, līdz ar to biļete no Rīgas līdz Tallinai varētu maksāt ap 26 EUR.

11.

Vai plānota reģionālā satiksme?

Šobrīd definētajā Rail Baltica 2 projektā nav ieplānota reģionālās satiksmes nodrošināšana, jo tās pamatuzdevums ir izveidot tiešo dzelzceļa saikni ar Eiropu, taču paredzamais līnijas plānojums un tehniskie parametri ļaus attīstīt arī reģionālo satiksmi.

12.

Ostu un lidostu  savienojumi

To nepieciešamība un tehniskie risinājumi tiks noteikti nacionālās detalizētās izpētes laikā

13.

Kas veiks pārvadājumus jaunajā dzelzceļa līnijā?

Ņemot vērā, ka uz līnijas pabeigšanas brīdi ES būs pilnīgi atvērti visi dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmenti, un jaunā līnija atbildīs vienotajā tehniskajām specifikācijām, jebkurš ES dzelzceļu pārvadājumu uzņēmums ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem varēs izmantot jaunās līnijas infrastruktūru. Arī Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem tas ļaus caur jauno dzelzceļa līniju darboties Eiropas dzelzceļu tīklā.

14.

Pēc cik ilga laika projektā ieguldītie līdzekļi  atmaksāsies un dos rezultātus?

Sākotnējā analīze, kas tika veikta AECOM pētījumā, aplūkoja 30 gadu periodu, un tajā līnijas būve tika pamatota.

Šobrīd visās trīs Baltijas valstīs noris tehniskās un arīdzan ekonomiskās rentabilitātes izpētes procesi, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze.



15.

Gadījumā, ja Lietuva tomēr izšķirsies mainīt Rail Baltica 2 paredzēto maršrutu Lietuvas valsts teritorijā, vai tas ietekmēs arī Latviju, un kādā veidā?

Pastāv vienošanās par trases novietojumu Lietuvas teritorijā un izmaiņas Lietuvas trases novietojumā nevar skart plānoto maršrutu Latvijas pusē. Tehniskās izpētes procesā notiek regulāra informācijas apmaiņa gan ar Igaunijas, gan ar Lietuvas darba grupām, un šis projekts, arī no tehniskā risinājuma viedokļa, tiek uztverts kā Baltijas kopprojekts, tas nozīmē, vienošanos par kopīgu mērķi.

16.

Plānots, ka pasažieru pārvadājumu biežums būtu ik pēc divām stundām, sākot no plkst. 06:00 un beidzot aptuveni plkst. 24:00. Kādēļ ir paredzēti tik bieži pasažieru pārvadājumi? Vai tiešām reisi tiks piepildīti un pieprasījums pēc biļetēm būs tiks liels?

Jā, kompānijas AECOM iepriekš veiktajā pētījumā ir ņemts vērā tas, ka bieža satiksme sekmē pasažieru plūsmas pieaugumu. Bieža satiksme veicinās arī Baltijas valstu iedzīvotāju ekonomisko sadarbību, jo būtiski pieaug mobilitātes iespējas.

17.

 Cik lielā mērā Rail Baltica 2 projekts ietekmēs vidi? 

Rail Baltica 2 ir elektrificēta līnija, kas ir videi draudzīgākais un modernākais transporta veids. Tā lielā mērā samazinās pa paralēlo autoceļu pārvadājamo kravu apjomu, kas nozīmēs arī autotransporta radītā piesārņojuma samazināšanos. Tehniskās izpētes procesa gaitā īpaša uzmanība tiek pievērsta ietekmes visdažādākajiem uz vidi faktoriem un aizsargājamām teritorijām ilgtermiņā.

18.

Kas notiks, ja kāds atteiksies pārdot zemi?

Vienošanās par zemes atsavināšanas procesu paredzēs iespējamos risinājumus un alternatīvas, lai neietekmētu izvirzīto mērķu īstenošanu.  


19.

Kāpēc netiek ņemts vērā pašvaldību, kas skaidri definē savu negatīvo nostāju (Mārupe) viedoklis?



Mārupes pašvaldība ir vienīgā, kas paudusi savu nostāju, balstoties uz tikai dažiem no sākotnēji iespējamiem Rail Baltica trases variantiem. 

Jau šobrīd izpētes procesā ir virkne citu variantu, kuri neskar Mārupes novada teritoriju.



20.

Kāds labums no Rail Baltica būs tiem, kuri neplāno braukt vai vest kravas ar vilcienu uz Tallinu vai Berlīni?

Projekta ietvaros tiek veikts sociālekonomiskais novērtējums, taču jau tagad ir zināms, ka sākoties būvniecības procesam, paredzamās investīcijas stimulēs valsts tautsaimniecības attīstību – paaugstinot uzņēmējdarbības aktivitāti un radot jaunas darbavietas. Atbilstoši AECOM iepriekš veiktajam pētījumam, šis projekts kopumā ir uzskatāms par dzīvotspējīgu, tas ir finansiāli stabils, līdz ar to arī pēc realizācijas Rail Baltica 2 nodrošinās pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Ieguvēji būs arī iedzīvotāji, kuri izmanto Via Baltica autoceļu, jo paredzams, ka kravas plūsma uz tā manāmi samazināsies, atvieglojot vieglā autotransporta kustību.



21.

Kādi un cik vietās būs dzelzceļa šķērsojumi?

Rail Baltica 2 līnija, atbilstoši ātrgaitas dzelzceļa tehniskajām prasībām, tiks projektēta bez tradicionālajām pārbrauktuvēm. Tiks nodrošināti divlīmeņu šķērsojumi atkarībā no autoceļu un saimnieciskās darbības noslodzes, kā arī apdzīvotās teritorijas blīvuma, kas detalizēti tiek pētīts nacionālās izpētes ietvaros. Ievērojot drošības prasības, dzelzceļa teritorija būs norobežota, mežos tiks ierīkotas īpašas pārejas zvēriem.

Par Kopuzņēmumu

22.

Kas ir Rail Baltica Kopuzņēmuma dibinātāji?

Faktiskie dibinātāji ir Latvijai 100% piederoša kapitālsabiedrība „Eiropas dzelzceļa līnijas”, Igaunijai 100% piederoša kapitālsabiedrība ,,Rail Baltic Estonia” un Lietuvas dzelzceļa meitas uzņēmums UAB „Rail Baltica statyba”, tomēr Rail Baltica projekta patiesie labuma guvēji būs valstis un to iedzīvotāji.

23.

Kāds ir kopuzņēmuma dibināšanas mērķis?

Rail Baltica 2 projektēšana, būvniecība u.c. Pirms Rail Baltica 2 līnijas būvniecības pabeigšanas tiks pieņemts lēmums, vai Kopuzņēmums būs infrastruktūras pārvaldītājs.
Starptautiskus pārrobežu projektus veiksmīgāk var realizēt, ja valstis veido kopīgu juridisku struktūru - Kopuzņēmumu, kas ir finansējuma saņēmējs un veic nepieciešamās darbības, t.sk. projektēšanu un būvniecību. Ņemot vērā, ka uz CEF ietvaros pieejamo finansējumu nekonkurē katra valsts atsevišķi, bet gan projekts kā tāds, īpaši svarīgi ir parādīt Komisijai, ka iesaistītās valstis ir gatavas realizēt šāda mēroga projektu, cieši sadarbojoties un veidojot vienotu projekta ieviesēju - Kopuzņēmumu.

24.

Kāda ir pārvaldības struktūra?

Pārvaldības struktūra ir izveidota atbilstoši Latvijas Komerclikuma prasībām, t.i. Akcionāru sapulce, Padome un Valde.

25.

Cik cilvēki, un kurš ir Padomē?

Padome sastāv no 6 locekļiem. Katrs Akcionārs nominē divus kandidātus, kurus apstiprina Akcionāru sapulce.
Latvijas akcionāra nominētie padomes locekļi būs Kaspars Briškens un Uģis Magonis. Uģis Magonis būs Padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Igaunijas: Anti Moppel (Padomes priekšsēdētājs) un Indrek Orav
Lietuvas: Dainius Budrys (padomes priekšsēdētāja vietnieks)



26.

Kas būs padomes priekšsēdētājs?

Atbilstoši Akcionāru līgumam, pirmais padomes priekšsēdētājs būs Igaunijas pārstāvis Anti Moppel. Viņam būs divi vietnieki, no Latvijas Uģis Magonis, bet no Lietuvas Dainius Budrys.

27.

Pēc kādiem kritērijiem izvēlējās Padomes locekļus?

Valstis ir vienojušās, ka Padomei ir jābūt profesionālai, ar nevainojamu reputāciju un spējīgai sadarboties un realizēt uzstādītos uzdevumus. Padomes locekļi tiks apstiprināti ar vienbalsīgu Akcionāru sapulces lēmumu.

28.

Cik cilvēki un kas ir Valdē?

Ņemot vērā, ka Kopuzņēmums jānodibina pēc iespējas ātrāk, tam jāsagatavo CEF pieteikums līdz 2015.gada 26.februārim, uzņēmums ir dibināts Latvijā, un pārvaldīts atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām. Valstis vienojušās iecelt sākotnējo/pagaidu valdi viena cilvēka sastāvā, kuru piedāvāja Latvija.

Valdes loceklis ir Edvīns Bērziņš, kuram ir līdzšinējā pieredze darbā valdē, uzņēmuma darbības organizēšanā, un kurš pārzina dzelzceļa nozari un nacionālo tiesisko regulējumu.

Viens no pagaidu valdes uzdevumiem būs atklātā starptautiskā konkursā, ne ilgāk kā 6 mēnešu laikā, atrast kandidātus valdes pilnajam sastāvam (četri cilvēki, ieskaitot valdes priekšsēdētāju).


29.

Kāda būs Valdes un Padomes darba alga?

Valdes un Padomes atlīdzība tiks noteikta pirmajā Akcionāru sapulcē.

30.

Cik būs darbinieku?

Profesionāla komandas un efektīva struktūras izveide ir viens no pirmajiem Kopuzņēmuma uzdevumiem.

31.

Kur būs kopuzņēmuma telpas?

Kopuzņēmuma mītnes vieta būs Rīga.
Šobrīd kopuzņēmums tiek reģistrēts Satiksmes ministrijas telpās Gogoļa ielā 3, bet, kopuzņēmumam uzsākot faktisko darbību, tiks meklētas telpas, atbilstoši izveidotās struktūras apjomam un vajadzībām.

32.

Kādi pirmie Kopuzņēmuma uzdevumi?

Primārais Kopuzņēmuma uzdevums ir kopīga Baltijas valstu CEF pieteikuma sagatavošana un iesniegšana.

Kopuzņēmumam jāizveido profesionāla komanda un efektīva struktūra, jāgatavo biznesa plāns, jānodrošina Rail Baltica 2 projekta vadība, jāorganizē iepirkumi, finansējuma plānošana, u.c. uzdevumi.













База данных защищена авторским правом ©shkola.of.by 2016
звярнуцца да адміністрацыі

    Галоўная старонка